Kā nopelnīt, ja neesi nopircis Bitcoin par 1 eiro

Protams, šāds notikums neiztika bez “mutuļojošas” vēstures un ažiotāžas finanšu ekspertu un veiksmīgu treideru rindās. Jo viņi, kā neviens cits, atceras, kā 2008.gadā 1 Bitcoin nebija pat paša niecīgākā centa vērts. Jā, jā, tieši pirms 10 gadiem internetā tika izveidots dokuments ar detalizētu kriptovalūtas aprakstu, par kura autoru kļuva tad vēl mazpazīstamais Nakamoto Satoshi. Tai pašā gadā tika reģistrēta tāda pati maksājumu sistēma ar savu atsevišķu preses relīzi ar savu domēnu. Bet 2009.gadā parādījās pirmais Bitcoin klients ar savu Bitcoin bloku un 50 Bitcoin atlīdzību.

Gandrīz gadu pēc savas pastāvēšanas Bitcoin kurss bija šāds: par 1 dolāru varēja nopirkt 700 līdz 1600 vienības. Vēl pēc gada parādījās maiņas ierīce, kurā naudu  varēja apmainīt pret Bitcoin vai otrādi. 2010.gadā notika arī pirmais kriptovalūtai nozīmīgais notikums: pirmo reizi pasaulē par Bitcoin tika iegādāta prece, precīzāk sakot, 2 picas par summu 25$, kas bitkoinos tika pielīdzināta 10 tūkstošiem. Uzreiz pēc tam Bitcoin kurss sāka pieaugt. Pēc šodienas ekspertu prognozēm, tā vērtība 2018.gada beigās var pārsniegt 20 000$, bet dažu analītiķu prognozētā maksimālā vērtība sasniedz 50 tūkstošus dolāru.

Par Bitcoin Latvijā

Pagaidām Bitcoin Latvijā nav maksāšanas līdzeklis, bet likums arī neaizliedz tā apriti, kaut arī līdz pilnīgai tā, kā oficiālās valūtas, ieviešanai vēl ir tālu. Drīzāk Bitcoin tiek uzskatīts par preci vai produktu, ko var apmainīt pēc pušu vienošanās. Visas darbības, kas saistītas ar kriptovalūtas pārvietošanu vai maiņu, nekontrolē nodokļu inspekcija kā finanšu instrumentu, un tās netiek uzskatītas par naudas emisiju.

Pagaidām neklīst runas par kriptovalūtu kursa kritumu, jo Bitcoin attīstībā un cenu kāpumā ir ieinteresēti pārāk ietekmīgi cilvēki, kas nežēlo naudu super jauna aprīkojuma ieviešanai Bitcoin mainingam. Apmēram 90% no visa maininga tehnoloģiskā aprīkojuma atrodas Ķīnā, tāpēc kriptovalūtas apgrozījuma pilns reglaments nāk tieši no turienes.

Iespējams, ar laiku parādīsies ne viena vien kriptovalūtu norēķinu sistēma, kas pakāpeniski izspiedīs Mastercard un Visa, bet pats Bitcoin kļūs par simbolu, tehnoloģijas pirmgājēju un vintāžas lietu, līdzīgi pirmajam telefonam vai elektriskajai lampai.

Finanšu analītiķa viedoklis

Pēc Sergeja Fursa domām (finanšu pasaules analītiķis), Bitcoin histēriju, kas pārņēma visu pasauli, izprovocēja nekas cits, kā tā strauja sadārdzināšanās. Protams, skatoties uz šīs kriptovalūtas izaugsmi, ikvienam, kam ir pat nelieli uzkrājumi, iezagās doma par vismaz viena Bitcoin iegādi, kaut arī vairs ne par 400$, bet 13 000$, toties atbilstoši prognozēm netālā nākotnē tā cena var sasniegt arī 50 000$ par vienību.

No otras puses, analītiķis uzskata, ka kriptovalūtas kurss var tikpat ātri krist. Tieši šādu situāciju pasaules sabiedrība novēroja ASV “Lielās depresijas” laikā, un tieši tā Džons Devisons Rokfellers varēja kļūt par multimiljardieri, nopelnot milzīgu bagātību. Kā apstiprinājumu tam Sergejs Fursa citēja Rokfelleru, kurš stāstīja, kā viņam izdevies kļūt bagātam valstij grūtā laikmetā. Pēc multimiljardiera vārdiem, doma par to, ka viņa akcijas jau var pārdot, uzausa tad, kad apavu tīrītājs pajautāja viņam par vērtspapīru kursu. Lūk, uz šāda piemēra attīstījās arī Bitcoin popularitātes vēsture. Patiesībā, pēc Fursa domām, tas ir parasts finanšu “burbulis”, turklāt ne pirmais pasaules ekonomikā, kam agri vai vēlu būs jāsprāgst.

Pašam Bitcoin nav cenas būtība kā tāda. Neviens arī nevar precīzi pateikt, kad tieši tas sprāgs, tā cenu nav iespējams paredzēt vai prognozēt, jo tā netiek ne ar ko piestiprināta un netiek argumentēta. Pēc finansista domām, par Bitcoin interesējas tikai ekonomikas jomas cilvēki, precīzāk, viņi ar to “spēlējas”. Kā piemēru šādai uzvedībai Sergejs minēja “tulpju” drudzi, kad daudzi izpirka tulpju sīpolus, neslikti nopelnīja, bet vienā jaukā dienā tas viss “izkusa”.

Analītiķis nenoliedz, ka Bitcoin – tā ir interesanta ideja, kas noteikti modificēsies un ieņems jau citus finanšu apveidus, un par šī elementa “priekšteci” nākotnē noteikti kļūs tieši Bitcoin.

Visnozīmīgākais Sergeja Fursa arguments par kriptovalūtas nepastāvību ir tas, ka tās cena pusgada laikā patiešām spēja 10-kārtīgi palielināties. Pēc visu finanšu ekspertu domām, šāda nenostiprināta cenas palielināšanās nevar liecināt par jebkuras valūtas uzticamību vai stabilitāti.

Investēšana Bitcoin

Ja paskatās, ka pirms gada 1 Bitcoin maksāja 900$, bet patreiz jau “šturmē” 17 000$ atzīmi, jāsaka, ka daudzi šīs kriptovalūtas īpašnieki šobrīd jau ir guvuši 20-kārtīgu peļņu. Vēl neviens ieguldījums 2017.gadā nav sasniedzis tādu peļņas līmeni, un tas vēl vairāk uzpērk vienkāršos iedzīvotājus, jo tas taču ir ikviena cilvēka sapņa iemiesojums: gulēt, neko nedarīt, bet nauda “augs” kā rauga mīkla.

Tieši pateicoties šai teorijai, Bitcoin iemantoja visplašāko popularitāti Krievijā, otrajā vietā ir Āzija, trešajā – Eiropa, ja neņem vērā, ka Ķīnai, neapšaubāmi, ir atvēlēts visaugstākais TOP pakāpiens.

Bet kā iespējams ieguldīt naudu tajā, kam nav nekādas jēgas? Jo patiesībā Bitcoin – tas ir matemātisks uzdevums, kuram pareizi jāpiemeklē risinājums. Un šo risinājumu iespējams atrast pat mājās, paņemot pildspalvu un papīru. Bet iespēja iemantot veiksmi un atrisināt uzdevumi ir niecīgi maza. Ja salīdzina parastā iedzīvotāja izredzes iegūt 1 Bitcoin ar matemātisku aprēķinu palīdzību, tad jums nāksies izmest uzreiz 16 “septītniekus” uz 16 bumbiņām, kas ir gandrīz nereāli.

Daudzi finansisti Bitcoin ir nodēvējuši par “burbuli”, bet ir vēl viena analītiķu daļa, kas saskatījusi tajā līdzību ar finanšu piramīdu. Visas pazīmes ir acīmredzamas:

• Naudas lielākā daļa ir sakoncentrēta vienās rokās.
• Galvu reibinošs cenas kāpums.
• Turpmākās sadārdzināšanās prognozes.
• Mākslīgas ažiotāžas un popularitātes radīšana Bitcoin sakarā.

Pagaidām vēl investīcijas Bitcoin (400$ miljardi) nav pārsniegušas ieguldījumus, kādi tika izdarīti 2001.gadā iepriekšējā šāda veida “burbulī” ar nosaukumu “Dotcom” (6,7 triljoni $), tāpēc, iespējams, šī piramīda darbosies vēl samērā ilgi.

Ekonomiskā nozīme

Kamēr Bitcoin sadārdzināšanās nesasniegs savu loģisko “nobeigumu”, nav iespējams precīzi pateikt, kas tas ir (“burbulis” vai piramīda), vēl jo vairāk tāpēc, ka pašam par sevi Bitcoin nav ekonomiskas nozīmes un tas ne pie kā nav piesaistīts. Viens no analītiskajiem pētniekiem Nikolajs Kaščejevs Bitcoin redz kā:

ELEKTROENERĢIJAS IZMAKSAS + AMORTIZĀCIJAS IZDEVUMI MAININGA APRĪKOJUMA IZMANTOŠANAI.

Pēc šī eksperta vārdiem, šāda valūta vairāk līdzinās spēlei vai precei, ko iegādājaties. Tāpēc visu “armiju”, kas seko līdzi Bitcoin notikumu attīstībai, var iedalīt 2 grupās:

1. Tie, kas tic, ka Bitcoin sadārdzināsies.
2. Tie, kas skeptiski izturas pret kriptovalūtu un investē reālos projektos.

Būtībā, ja “ticīgo” skaits Bitcoin samazināsies vai līdzināsies nullei, tad 1 Bitcoin atkal nebūs ne centa vērts.

Investēšana bez zaudējumiem

Skatoties uz Bitcoin no “paveiksies vai nepaveiksies” spēles viedokļa, tad īsti biznesmeņi vai cilvēki ar biznesa domāšanu ne pārāk vēlas riskēt. Jo realitātē saprotam, ka nauda neprot augt vai samazināties pat par sevi: to var tikai nopelnīt. Un labākais veids kā nopelnīt: uzsākt savu, ne no viena neatkarīgu biznesu.

Pat ja biznesā esat iesācējs un neko par to nezināt, internetā ir iespējams atrast milzums daudz rentablu biznesa plānu un franšīzes piedāvājumu, tāpēc bez problēmām varēsiet ieņemt savu “nišu”” biznesā.

Aizķeršanās var jūs sagaidīt tikai tajā gadījumā, ja jums nebūs starta kapitāla sava biznesa uzsākšanai. Bet arī šeit atradīsies daudzi, kas varēs jums palīdzēt. Ja jums ir labi aprēķināts biznesa plāns, noformēt izdevīgu kredītu biznesa uzsākšanai nebūs sarežģīti. Turklāt šādu sadarbību ar investoru var nosaukt par “savstarpēji izdevīgu”: jūs gūstat iespēju uzsākt savu biznesu un turpmāk saņemt stabilu peļņu, bet investors – gada likmi. Kaut arī perspektīvā, paplašinoties un ieviešot jaunus projektus, jūs varat kļūt par šī kreditora pastāvīgo klientu.

Protams, tas, “kur investēt savus uzkrājumus” ir katra personīgā darīšana, bet, neapšaubāmi, racionālāk ir ieguldīt naudu reālā biznesā, aprīkojumā un ražošanā, precē, kuru var pataustīt, nevis nekur nepiestiprinātā valūtā ar mainīgu “raksturu”.